Vai četru dienu darba nedēļa var būt produktīvāka, nekā piecu?

Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, Dr.oec. Vita Zariņa

FebruārÄ« Saeima sāka vērtēt iniciatÄ«vu par četru dienu darba nedēļu, ko parakstÄ«ja 11 510 iedzÄ«votāji. No darba devēju puses jau izskanējis viedoklis, ka valsts ekonomikai un Latvijai konkurētspējai šis priekšlikums nenāk par labu, taču diskusiju nolemts turpināt. Ja analizējam, cik daudz stundas nedēļā strādājam mēs un cik – citās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s, varam secināt, ka Latvijas iedzÄ«votāji ir čaklākie, taču rodas jautājums, vai konkurētspēja tiešÄm korelē ar nostrādāto stundu skaitu, nevis, piemēram, produktivitāti, sabiedrÄ«bas veselÄ«bu u.tml.? VarbÅ«t sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vā, kas Saeimā nonāk jau atkārtoti, tomēr ir vērts ieklausÄ«ties?

Garākā darba nedēļa Eiropas Savienībā

Nav noslēpums, ka latvieši daudzviet pasaulē tiek uzskatÄ«ti par čakliem, arÄ« mēs paši lepojamies ar savu darba tikumu. Vēlme un gatavÄ«ba strādāt atspoguļojas arÄ« statistikā – Latvija ir lÄ«dere starp Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m pēc darba nedēļas garuma. Latvijā ir 41,3 h darba nedēļa, Lietuvā – 39,4 h, Igaunijā – 41,1 h. Itālijā šis rādÄ«tājs ir 38 h, bet Francijā – 35 h. Vidējā darba nedēļā Eiropas SavienÄ«bā ir 40,2 h. Gada griezumā, salÄ«dzinot ar kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju – mēs strādājam par 112 stundām vairāk. Vai, raugoties uz ekonomiskajiem rādÄ«tājiem, patiešÄm varam teikt – jo vairāk strādājam, jo esam produktÄ«vāki?

Uz darbu un atpakaļ – pa tumsu

Vēl jāņem vērā fakts, ka Ä£eogrāfiski dzÄ«vojam ziemeļos – gada laikā nav daudz saulainu un siltu dienu, bieži vien uz darbu dodamies, kad vēl ir tumšs, bet atpakaļ – kad jau ir tumšs. Viss kopā virknei cilvēku rada stresu un izdegšanu, bet tas nozÄ«mē – darba nespējas lapas, kas rada papildus izdevumus gan valstij, gan attiecÄ«gajam uzņēmumam. VarbÅ«t viena papildus atpÅ«tas diena samazinātu izdegšanas riskus un atlikušÄs četras darba dienas mēs spētu bÅ«t ražīgāki?

Mazākais brīvdienu skaits

PatiesÄ«bā, arÄ« ikgadējais atvaļinājums Latvijā ir viens no Ä«sākajiem. Ja saskaita atvaļinājuma dienas un visas svētku dienas, kopā gadā Latvijā ir 30 brÄ«vdienas. Zviedrijā, piemēram, gadā ir 44 brÄ«vdienas (t.sk. gadā ikgadējais atvaļinājums), Vācijā – 39,6 dienas, Itālijā – 40, bet Francijā – 35. Analizējot šos rādÄ«tājus, varam secināt, ka konkurētspēju ietekmē arÄ« citi aspekti, ne tikai nostrādāto darba stundu vai dienu skaits.

Četrās dienās lielāks ražīgums

Nevienā Eiropas SavienÄ«bas valstÄ« šobrÄ«d nav 100% četru dienu darba nedēļa, tomēr virknē valstu uzņēmēji var brÄ«vi izvēlēties darba nedēļas ilgumu. Tendences liecina, ka tie, kuri ir pamēģinājuši pāriet uz četru dienu darba nedēļu, vairs neatgriežas pie ierastajām piecām dienām. Lai gan samazinās laiks, ko cilvēks pavada darbā, palielinās ražīgums, jo trÄ«s brÄ«vdienās darbinieks spējis ne tikai atpÅ«sties, bet arÄ« izdarÄ«t virkni privātu lietu, ko citkārt bÅ«tu mēģinājis risināt darba laikā.

PalÄ«dz talantu piesaistÄ«šanā

Ja darbinieki ir atpÅ«tušies, samazinās ne tikai izdegšanas riski, bet arÄ« rotācija, attiecÄ«gi – uzņēmējam jātērē mazāk laika un lÄ«dzekļu jaunu darbinieku apmācÄ«bām. Uzņēmumu, kuros jau šobrÄ«d ir četru dienu darba nedēļa, pārstāvji norāda, ka šis ir aspekts, kas ļauj piesaistÄ«t jaunus talantus. Vienlaikus tas nozÄ«mē, ka uzņēmumiem, kuros joprojām ir piecas darba dienas, bÅ«s jādomā, kā noturēt un piesaistÄ«t darbiniekus. Lai gan vienmēr bÅ«s nozares, kurās nebÅ«s iespējams pāriet uz četrām darba dienām, agrāk vai vēlāk šÄ« tendence izplatÄ«sies. Situācija vairāk vai mazāk ir lÄ«dzÄ«ga visās ES valstÄ«s un aizvien vairāk valstÄ«s, piemēram, Beļģijā, Vācijā u.c. uzņēmumi var izvēlēties darba nedēļas garumu. 

Raksts delfi.lv